О нас пишут

NRA skolu tops: Uzzini, kuras ir 100 labākās skolas Latvijā

"Skolu topa tapšanā avīze ņem vērā centralizēto eksāmenu rezultātus 12. klasēm, šogad attiecīgi iegūtos vērtējumus 2016./2017. mācību gada valsts pārbaudījumos. Tika skatītas tikai tās izglītības iestādes, kur tika kārtoti vismaz 5 dažādi eksāmeni un kārtotāju skaits bija vismaz 10 audzēkņu. Lai arī eksāmenu rezultāti nav vienīgais labas skolas rādītājs un kvalitatīvas izglītības apliecinājums, tomēr gana būtisks.

Veidojot topu, atsevišķi tika skatīta katra mācību iestāde un tās audzēkņu iegūtais vidējais vērtējums (centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumi tiek izteikti procentos - no nulles līdz 100%) katrā valsts pārbaudījumā 12. klasēm. Pēc tam tika aprēķināts visu eksāmenu vidējais vērtējums katrai skolai un, ņemot vērā to, veidots tops."

NRA TOPS: 100 labākās Latvijas skolas

  1. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
  2. Daugavpils Krievu vidusskola - licejs
  3. Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
  4. Ventspils Valsts 1. ģimnāzija
  5. Cēsu Valsts ģimnāzija
  6. Špoģu vidusskola
  7. Rēzeknes Katoļu vidusskola
  8. Rīgas 40. vidusskola
  9. Ogres Valsts ģimnāzija
  10. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija
  11. Āgenskalna Valsts ģimnāzija
  12. Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskola
  13. Rīgas 64. vidusskola
  14. Rīgas Franču licejs
  15. Madonas Valsts ģimnāzija
  16. Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
  17. Siguldas Valsts ģimnāzija
  18. Babītes vidusskola
  19. Mazsalacas vidusskola
  20. Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija
  21. Rudzātu vidusskola
  22. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
  23. Dobeles Valsts ģimnāzija
  24. Rīgas 72. vidusskola
  25. Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija
  26. Rīgas 10. vidusskola
  27. Ķekavas vidusskola
  28. Privātā vidusskola Patnis
  29. Daugavpils Valsts ģimnāzija
  30. Rīgas Centra humanitārā vidusskola

Neatkarīgā Rīta avīze, Izglītība un Karjera
Zane Kārkla, 2017.gada 1.septembris, 5:00
http://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/220912-nra-skolu-tops-uzzini-kuras-ir-100-labakas-skolas-latvija.htm

"Mājas Viesis"

Kā labākais Rīgas skolotājs tiek galā ar 24 skolēniem klasē un dvīņiem mājās?

Žviks! Un televīzijas studijā uzšaujas gaisā krāsainas putas! Vai atceraties aizraujošo skatu janvāra raidījumā “Gudrs, vēl gudrāks”? Šo eksperimentu demonstrēja RTU Inženierzinātņu vidusskolas (IZV) un Rīgas 72. vidusskolas ķīmijas skolotājs PĀVELS PESTOVS (29). Tikko aizvadītā Skolotāju diena ir īstais brīdis, lai noskaidrotu Ekselences balvas laureāta ķīmijā un Rīgas labākā skolotāja balvas “Zelta pildspalva” ieguvēja Pāvela Pestova “ķīmiskās reakcijas” klasē un mājās.

Kāpjot uz trešo stāvu Kronvalda bulvāra pirmajā namā, kur jau otro gadu atrodas RTU Inženierzinātņu vidusskola, prātoju, kāpēc gan jauns un eksaktajās zinībās izcils cilvēks nestrādā bankā vai kādā IT kompānijā, bet gan māca skolēnus?

– Kopš ceturtās klases sapņoju kļūt par skolotāju. Kad vidusskolas pēdējā gadā valdīja satraukums, kur iet studēt, biju mierīgs, jo man bija skaidrs. Vecāki gan gribēja, lai mācos ekonomiku vai uzņēmējdarbību. Bet es izlēmu – būšu ķīmijas skolotājs, – stāsta Pāvels. Viņš mācījās vienā no lielākajām skolām – Rīgas 72. vidusskolā ar pāri par 1200 skolēniem, 100 skolotājiem un baseinu. Pāvels tik aizrautīgi apraksta skolas gaisotni, ka tā šķiet gluži kā filmas uzņemšanas laukums, kur režisors nupat ruporā būtu nokliedzis: “Action!” (darbība! – no angļu val.) Ka tur labi gājis, liecina fakts: apmēram 10% tagadējo skolotāju ir šīs skolas absolventi. Arī Pāvels šeit turpina skolotāja gaitas, kuras uzsāka, būdams otrā kursa students. Var gluži labi saprast, ka skolēnam, rosoties skolas pašpārvaldē un draudzējoties ar citu skolu bērniem, bija interesanti. Bet, ja tajā pašā skolā esi skolotājs?

– Tā ir aizraujoša dzīve! Skolēni ir vēl aktīvāki par tevi, visu laiku jūti darbību, pārmaiņas, – stāsta Pāvels. Taču ko tad, ja kāds nākamais Mendeļejevs pajautā kaut ko pilnīgi neiedomājamu?

– Jā, jautājumi reizēm ir ļoti dziļi. Tos izskaidrot augstskolas līmenī ir viegli, bet tā, lai arī skolēnam būtu skaidrs, turklāt, lai būtu interesanti, patiešām ir izaicinājums, – atklāj Pāvels. Skaidrs, ka RTU Inženierzinātņu vidusskolā, kur viņš arī māca ķīmiju, iet vēl karstāk, jo te nav parastu skolēnu. Uz 24 vietām pretendējuši 200 jaunieši. Tie ir eksakto priekšmetu olimpiāžu uzvarētāji no visas Latvijas. Jā gan, šeit mācās arī novadu bērni, kam skola sarūpējusi bezmaksas kopmītnes un stipendiju pusdienām. Tomēr, iekļuvuši šajā ekskluzīvajā skolā, gudrinieki nesamierinās ar sasniegto. Viņi grib samēroties prātiem un uzvarēt pilsētas, valsts, pat pasaules olimpiādēs, veikt zinātniski pētnieciskos darbus kopā ar RTU zinātniekiem. Galu galā tāds ir arī RTU rektora Leonīda Ribicka “savtīgais” mērķis, lai pēc desmit gadiem būtu 24 jauni zinātņu doktori, kas bīdītu zinātni un kuplinātu Latvijas tautsaimniecību.

IZV mājas lapā lasāma Pāvela Pestova filozofija: “Ieraudzīt pasauli ķīmiķa acīm.” Kāda tad tā ir?

– Ķīmijas zinātne ir abstrakta. Runājam par to, ko neredzam – par atomiem, molekulām, joniem… Tāpēc starp ķīmijas neredzamo pusi un ikdienā redzamajiem procesiem jāpārmet tiltiņš, tad ļoti daudz kas kļūst skaidrāks. Tomēr veidot šo tiltiņu ir ārkārtīgi grūti. Redzam, kas notiek, ja savieno divus šķīdumus, bet izsakām to vienādojumos ar simboliem. Tā ir kā vēl viena svešvaloda, kas jāapgūst. Gribam, lai bērns to aptver momentā, bet tik ātri tas nav iespējams, – pacietību skolotāja darbā iesaka Pāvels.

Bet nu gan pie “jūtu ķīmijas”. Pētnieki mēģina izzināt arī to, kas tad mūs piesaista otram cilvēkam. Pāvels pasmaida un domā, ka šis process lai tomēr paliek citu spēku pārziņā. Iespējams, tieši augstākie spēki pirms vairākiem gadiem lēma, lai Pāvels sastop Anastasiju un lai viņiem piedzimst Elizabete un Aleksandrs. Mazo ierašanās pasaulē, ja tā varētu teikt, izkonkurēja robotus, jo viņu māmiņa RTU studē intelektuālās robotizācijas sistēmas. Tomēr Pestovu ģimenei ir plāns sakopot spēkus, lai Anastasija iegūtu bakalaura grādu. Bet vai tas ir iespējams, jau ar vienu bērnu būtu grūti pabeigt studijas?

– Mēs arī sākumā domājām, ka būs ķēdes reakcija – viens sāks raudāt, otrs arī. Bet bērniem katram ir savs raksturs. Viens raud, otrs blakus omulīgi spēlējas vai pat guļ. Nesen meitiņa sāka staigāt, dēliņš vēl turas mammai pie rokas, bet pēc brīža arī skries savām kājām, – Pāvels priecājas. Ieminos, ka divi bērni reizē, tā droši vien arī ir ķīmija.

– Kad uzzinājām, ka mums būs bērns, kā jau visi topošie vecāki, spriedām, vai mums būs puisītis vai meitenīte, un jokojām, ka varbūt būs divi. Pēc kāda laika sieva man parāda sonogrāfijas attēlus. Aplūkoju. Viņa jautā – vai tu neko nepamanīji? Nē, tajās bildēs taču neko nevar saprast. Tad paskaties vēlreiz, viņa aicina un rāda ārstu izrakstu. Tur nu skaidri un gaiši bija rakstīts, ka gaidāmi divi! Mūsu bērni ir 1. aprīļa joks, pilnīgi negaidīts. Todien pārnācu no darba, dzemdību datums vēl nebija klāt, bet sieva saka – tāda jocīga sajūta. Izsaucām ātros. Domājām, mediķi pakonsultēs un dosies prom. Bet nē, teica, lai sakravājam somu un braucam uz dzemdību namu. Kādu somu!? Tikai pēc pāris dienām bijām nolēmuši iet uz veikaliem un iegādāties visu vajadzīgo. Jā, piedalījos dzemdībās. Bērnu nākšana pasaulē – tas ir neaprakstāms brīdis! Pirmais nāca dēliņš, otrā meitiņa. Nu viņiem pusotrs gads, visu laiku smaida un priecājas par visu. Sieva tiek galā viena, taču, kad vakarpusē pārrodos mājās, spēka viņai vairs nav, – atzīst Pāvels. Droši vien viņam kā pedagogam ir vieglāk tikt ar jauno paaudzi galā, ieminos. Nē, neesot vis, jo skolā māca citu vecuma grupu. Tātad paša bērni sarūpē gluži jaunu pieredzi?

– Pilnīgi noteikti. Un daudz jautrības. Nesen visi četri aizlidojām uz Vāciju pie mana drauga, kuram ir piecgadīgs puisītis. Mūsu dvīņi spēlējās ar viņa mašīnītēm. Drauga dēlēns tētim teica: “Redzi, viņi paņēma manas spēļmantas un saplēsīs!” Tēvs atbildēja: “Neuztraucies, gan jau nesaplēsīs.” Un piecgadīgais puika sacīja: “Kā tu nesaproti, tie taču ir bērni!” Mēs visi ļoti smējāmies, – Pāvels atceras ciemošanos. Bet kādas ir dvīņu iecienītākās rotaļas mājās?

– Izslēgt un ieslēgt gaismu, tas ir vislielākais brīnums, neviena spēļmanta nav tik interesanta, – stāsta Pāvels. Kas zina, varbūt viņa ģimenē aug jaunie dabaszinātnieki.

Uzziņai

Pāvels Pestovs, Latvijas Ķīmijas skolotāju asociācijas valdes loceklis. Strādā pie ķīmijas eksāmena programmas izveides. Māca ķīmiju RTU Inženierzinātņu vidusskolā un Rīgas 72. vidusskolā. Vada ķīmijas nodarbības bērnu un jauniešu vides izglītības centrā “Rīgas dabaszinību skola” un “Jauno ķīmiķu skolās” Rīgā, Ventspilī, Kuldīgā u. c.

Abi ar sievu Anastasiju audzina dvīņus Elizabeti un Aleksandru.

"Mājas Viesis", 7.oktobris, 2016.gads

Starptautiskā filozofijas olimpiāde

S.Austruma
Latvijas skolēns saņem atzinību Starptautiskajā filozofijas olimpiādē

"2013. gadā no 16. līdz 19. martam Dānijas pilsētā Odenzē notika 21. Starptautiskā filozofijas olimpiāde (International Philosophy Olympiad), kas bija veltīta ievērojamā dāņu filozofa Sērena Kirkegora divsimt gadu jubilejai.

Šogad olimpiādē dalību pieteica 88 skolēni no 44 dalībvalstīm. Neraugoties uz kultūras atšķirībām un to, ka visi dalībnieki savstarpēji bija konkurenti, olimpiādē valdīja draudzīga un neformāla atmosfēra, par ko īpaši bija parūpējušies pasākuma organizētāji, piedāvājot daudzpusīgu kultūrizglītojošu programmu gan skolēniem, gan pasniedzējiem. Visiem dalībniekiem bija noorganizēti izglītojoši semināri un lekcijas, kuras vadīja cienījami un atpazīstami eksperti dažādos filozofijas jautājumos.

Galvenais olimpiādes dalībnieku izaicinājums bija uzrakstīt akadēmisku eseju par vienu no piedāvātam četrām tēmām. Darba izpildei tika atvēlētas četras stundas. Darbus vērtēja starptautiska žūrija.

Šogad, tāpat kā pērn, Latviju pārstāvēja divi skolēni, Lauris Zvirbulis no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (saņēma atzinības rakstu) un Anastasija Smirnova no Rīgas 72. vidusskolas. Arī starptautiskā konkursā „Vēsture ap mums” Anastasija par savu izpētes darbu ieguva 1.vietu.

Pagājušajā gadā Latvijas skolniece Kristīne Zepa no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas ieguva atzinību filozofijas olimpiādē Oslo.

Starptautiskā filozofijas olimpiādē tiek dota iespēja dalīties pieredzē ar citu valsts filozofijas skolotājiem un pasniedzējiem (kas strādā gan skolās, gan universitātēs) un apzināties filozofijas kā kritiskās un analītiskās spriestspējas nozīmīgo lomu vispārējās izglītības attīstības kopainā.

Ne tikai atzinība, bet arī dalība Starptautiskā filozofijas olimpiādē starptautiskā mērogā tiek uzskatīta par nopietnu, nozīmīgu sasniegumu un valsts vispārējās izglītības sistēmas kvalitātes radītāju."

žurnāls "Zintnieks"

2012.gada decembris, 23(383) 2012

Mūsu skolā strādā jauns un talantīgs mūzikas skolotājs Otto Kovči.

Tagad mēs zinām, ka viņš ir labs, jo ir stiprs.

Lasīt tālāk (žurnāls "Zintnieks", 23(383) 2012)...

газета "ЧАС"

за вторник, 9 октября 2012 года (№196 (4342))

"Отмечая День учителя, Рижская дума поздравляла лучших учителей и самых прилежных учеников. Первым раздали золотые ручки, вторым - золотые стипендии. Признательность столичным педагогам и умным школьникам самоуправление выражает уже семнадцатый год подряд. За это время расширился список учебных заведений, удостоенных почётных наград."

Ирина Ниживая ("Золотая ручка", учитель физики, 2012 г.)
Михаил Шишов ("Золотая стипендия", выпускник 2012 г.)

TSI - Институт транспорта и связи

"Наука и технология - шаг в будущее "

www.delfi.lv (21.03.2012.)
http://rus.delfi.lv/news/daily/commercials/izvestny-pobediteli-olimpiady-tsi-tramplin-v-buduschee.d?id=42223608